Vāks
Šodien mans saprāts sajuka pavisam un galīgi. Tas izpaudās histēriskos smieklos par visu notiekošo, nenotiekošo un tām muļķībām, kas perinājās galva. Manā galvā, protams. Laikam tas sajukušais saprāts cenšas man pateikt, ka nu jau vairs nav kur sprukt, johaidī. Pēdējais pusgads. Vispār es nosolījos, ka negulēšu pa dienu! Negulēšu, bet tomēr...un nevis pusstundiņu, stundiņu, bet visas trīs! Šitā tas nevar turpināties. Ko lai dara? Ko lai dara? Ko lai dara? Ko lai dara? Ko lai dara? Ko lai dara?

Man laikam jaiedzer...