sapļekusī ziema
Vakar striptīzdejotājas stāsts vienu brīdi runāja ar mani. Viņa skatījās man acīs un uzdeva jautājumu. Nosarku un novērsos, kad atgriezos atpakaļ, viņas acis vēl arvien bija tur un meklēja manējās. Ar galvas mājienu atbildēju un pasmaidīju. Viņa atbildēja ar to pašu un turpināja savu sakāmo, vairs nemeklējot manas acis, bet gan kādas citas.

Šodien man lika turēt mēli aiz zobiem. "Mēs vēl esam pārāk jūtīgi" šajā jautājumā. Johaidī!
Bet džingliņš būs tīri tā neko.