Prāts spēlējas ar mani
Pēdējā laikā es dzīvoju kaut kam. Tikai ne pati sev. Tas nu arī laikam šodien noveda mani pie prāta jokiem. Neesmu normāli gulējusi jau pāris nedēļas. Varētu pat teikt, ka viss šis gads ir bijis diezgan sadirsts, ja nebūtu pāris atelpas brīži. Pēdējo nedēļu laikā, man šie atelpas brīži tā rādās, ka ir ļoti pietrūkuši. Tas pierādījās šodien, kad sēdēju dienas vidū kafejnīcā un dzēru kafiju. Telpā ienāca tēva draugs. Hmm... Dīvaini! Viņš jau kādu laiciņu tā kā ir miris. Sākumā diezgan pamatīgi sabijos, bet nekas traks. Tas bija svešais un nevis mirušais.