Ņja... Ko citu, lai saka. Bija pasākums. Bija. Visādi stulbi kropļi. Uzmācīgi, dīvaini vīriešu kārtas pārstāvji, kuri man krita uz nerviem. Kārtējo reizi nožēloju, ka nepaķēru līdz saliekamo kabatas cirvīti.

Protams, nebija jau nemaz ar TIK drausmīgi slikti. Jo starp man-uz-nerviem-krītošo-cilvēku vidū atradās arī kāds 'normālais', ar kuru jauki patērzēt un pakratīties mūzikas ritmos.

Aizmigu skatoties Kill Bill, noskatījos pirmo daļu, bet otrās daļas sākumā sapartu, ka nav nekādas jēgas cīnīties ar fakīno miegu. Nogulēju drausmīgi ilgi. Tātad naktī varētu būt problēmas ar iemigšanu, ak kāda neraža!

Un vispār šodien man nav ko teikt, jūtos saņurcīta.