nedienu dienas
Man visas iekšas trīc. Rokas dreb. Riebjas tā sajūta, kas manī sēž iekšā. Es nevaru ciest to, ka baidos kaut ko salaist dēlī. Man bail no atbildības. Vēl riebīgāk ir tad, kad esmu mazliet atspringusi un tad kaut kas nojūk, nobrūk. Tas stress un panika, kas iestājas. ĀRPRĀTS! Asaras sprāgst no bailēm. Vakar tieši bija viena no šīm dienām. Un šodien tā vēl turpinās. Nu kāpēc tik bieži tādas lietas gadās ar mani? Nu kur tas suns aprakts? Saki! Ņemšu un izrakšu ārā, lai pūst citur.
Un vispār liekas, ka viss sakritis vienā laikā. Nespēju sakoncentrēties, jo jāspēj domāt par simts un divām lietām vienlaicīgi. Un visas svarīgas.