the best comes in the end
dažbrīd šķiet, ka principi ir tikai tādēļ, lai viņus lauztu. ar to es nodrabojos pastāvīgi
vēl man šķiet, ka vakardiena bija kā no filmas - it sevišķi no brīža, kad pārģērbāmies uz ielas
bet šodien ārā ir pārāk karsta vannasistaba un labprātāk palieku durvju šajā pusē. ei sī
silti vakari, smaidīgas sejas, tumši silueti un nejauši dialogi. sarkanās rokas, dzeltenās svītras un nenorijamie smiekli
miljons solījumi un mazas lietiņas, kuras pa kluso otram ieliekam kabatā, vai apsienam ap roku / ne jau tā, ka tas ko nozīmētu. lai atcerētos. - šī patiesībā laikam ir bijusi visromantiskākā ainiņa manā mūžā.
gaisā ir brīvība un pilsēta ir okeāns
tas ir TAS