take chances. use iekavas
ēdu 20garšu jelly beans (tagad ir zemeņu čīzkeik), uz kriesās rokas pūš vēsums un šodien ir arī mazliet mākoņi.
mani nenormāli valdzina vienkāršība. nevis prastums un parastums, bet vienkāršība. labi joki un tas, ka 'tu' raksta ar lielo T
šobrīd viss apkārt šķiet kā vislabāko bērnības vasaru mūžība (man liekas, viņi smidzina kaut ko gaisā)
biju aizkūlusies līdz linkolnam(kuram apkārt pilns ar pensionāriem, jo šodien, acīmredzot, visamerikas veterānu diena), tad nu tur stāvēju pie luksofora, gaidīju balto cilvēciņu+sekundes, un atcerējos pagājušā gada 'zaļumballi' un vienreiz mūžā satikto personu vārdā kaspars(laikam) un to, kā mani sauca par gvinetu. un tad es iedomājos, cik gan visādās dīvainās vietās un situācijās mēs atceramies par nejauši reiz iepazītiem cilvēkiem. un cik smieklīgi(nu varbūt) būtu, ja viņiem to tad kaut kā paziņotu.
kā man patīk sēdēt vakaros pie apaļā galda, dzert tēju, runāt par tāliem ceļojumiem un iztēloties, kā ir tad, kad dārzā aug aprikozes, vasarā 50 grādi un benzīns visiem par brīvu.
bobs dilans silda sirdi un ceļ augstāk par zemi, staigājot pa 18.ielu no augšas līdz apakšai
kājas sāp, bet tādēļ jau mājās ir gulta
kas to būtu domājis,ka var justies tā tik ļoti tā bez apstājas
kas vispār būtu kaut ko