protams - tie neviļus uzspiestie sabiedrības stereotipi liek justies tā kā tādam lūzerim heh. a ko, tad lai es sak, kam jau 30ārs tuvojās :)

bet nu 23jos gados jau nu toč nevajg sevi apkrāmēt ar bērniem un ģimeni, manuprāt to pēc 30it būtu normāl. līdz 30it būtu jāizbauda dzīves prieki un tad var nodoties, pensionār ģimenes dzīvei raudzēt bērnus un priecāties kā tie aug un atcerēties jaunības ēverģēlības, kuras precoties, bērnojoties 22os diezvai būtu vaļas izbaudīt, vienīgais jā lūk labums - bērniem vecāki būs gados jauni.