ir laiks
ārā ir vējš un iekšā ir vējš. visi putekļi ir izpūsti no tukšajiem gaiteņiem, kur gar malām kastēs ir saliktas lietas un lietiņas
bet dzīvoklī viss kluss un mierīgs, jo logi ciet jau dienām. un virtuve smaržo pēc mājīga rudenīguma
un es zinu, ka atpakaļ iet neevar

ah un sestdienas vakarā, kad, nākot no ezera, pusceļā starp lūšu pļaviņu un izcirtumu apstājos, noķēru milzu sirrealitāti
kluss, kluss un gaiss silts kā piens, nevienas skaņas, neviena oda, neviena zvēra, tikai sikspārnis virs galvas, zem pelēksārtajām debesīm un silts silts silts. kā tropos. tāda sajūta, itkā VISS būtu apstājies. krēsla un maza dūmaka, ūdens pil no matiem un ir silts. mežš tāds mīksti zaļš. un liels, oranžs mēness vēl nezin, ka zeme pēc brīža viņā mazliet iekodīsies