kamōn, čeindž samsing fainalī..
man ir zemenju virtuve. smarzhiiga, ar daudz zemenju traukiem, ar baltu griidu, osram lampinju virs galvas un diviem cilveekiem.
es nezinu, kas tas ir, bet kaarteejo reizi sarunas viduu attapos, ka tuulinj saakshu raudaat. varjaubuut man tas reflekss. varjaubuut taa ir reakcija uz taadu miilestiibu. varbuut uz to, cik ljoti daudz taisniibas ir tajaa, ko man saka. varbuut uz kaarteejo atklaasmi par to, cik nepareizi es eju. varbuut uz to kaut ko, ko es nezinu.
es eedu zemenes un man atkal ir paaraak daudz iekshaa. emocijas. vislaik bija divas. tagad ir daudz.

un taas situaacijas.
parasti tad gribas kaut kur aatri aiztiities, aizbraukt un prom.
shodien es tikai pasmaidiiju.