Ramantjika
Piecos no rīta sēdēt uz ceļa apmales un saldi skūpsīties, tielēties atbildēt uz jautājumu: "Zinu ka meitenei to jautāt nav pieklājīgi, taču cik Tev gadu?", rezultātā uzzināt, ka vairāk par astoņpadsmit man ir diez vai. Protams, astoņpadsmit gados justies nozīmīgai blakus pusim, kuram ir "gandrīz deviņpadsmit" ir ļoti, ļoti svarīgi.
Būtībā tāds foršs puisis!!! Tikai nesaprotu, kādēļ tie foršie puiši sabojājas kļūstot vecāki?
Eh, romantjika!;)