Veicītī iepirku našķus pusdienās. Galva džinkst, pati peldu gar plauktiem kā kuģis pa viļņotu jūru. Dodos jau uz kasi maksāt, kad blakus mundra balss saka "Sveikinji!" Atskatos un redzu jaunu puisieti. "Sveiki!" atbildu un mēģinu atcerēties, Kas tas tāds?!!! "Ko tad mēs šeit, dzīvojamies?", puisis turpina mundri interesēties. "Strādāju te blakām." "Āaa! Nu labi labi," un aiziet pat neljaudams man pajautāt ko viņš te un kas viņš tāds...
Balss pazīstama, bet acīmredzami citam cilvēkam pieder, seju neatceros. Un plašas izklaides tusiņos sen neiru piedalījusies, tā lai tas būtu kāds no nesen_iepazītiem_vēl_ aizmirst_nepaspētiem jaunajiem paziņām. :O