jauna nedēļa
Sāku jauno nedēļu ar sev piemītošās vieglās aizmāršības devu, kas šoreiz izpaudās miega baudīšanā mazliet ilgāk par modinātāja uzstājīgo zvanu. Nebūs man vairs rādžiņa, kas ikrītu vienā utp. laikā iebelza man pa ausēm ar uzmodināšanas mērķi.
Piezvana māte, uj.. aizmirsu blūzīti vakar... vai es zinot, ka ūdens šorīt nav? Kā es varu zināt, tikko izkāpusi no siltajiem palagiem?.. Skrienu laukā paņemt no mammuča blūzīti, pie reizes ievērtēju rīta drēgnumu. Eh, atkal nespīd ievilkties īsos svārcinjos.:(
Priecājos ka tējkannā ir pietiekoši daudz ūdens gan rīta tējai, gan pagājušā vakara izlaidīgā dzīvesveida atmiņu nomazgāšanai. (hei ,Tu taču nesmēķē!... es vispār neatceros ka būtu redzējusi Tevi dzeram alko..) La la la ... Ir lietas, kas atspoguļojas tikai vecumdienu atmiņās un rinķos zem acīm!;) Līdz tam laikam nevienam nav ne mazākās jausmas par mazajiem grēkiem un grēciņiem, jo nevienam tas īpaši neinteresē. Stereotipi.:P
Skrienot uz autiņu uzjundī tāda apņemšanās un atbildības sajūta, ka pieturā satikto pusslimo māsu gribas aizūtīt mājas un pašai braukt viņas vietā uz darbu logus mazgāt.:/ Nu soree, katram pašam savs krusts nesams! Kādu nokrāsoji tādu nes!
Darbi, darbi, darbi.....
Kompāniju pusdienām! Hop, uzburts!
Esmu laimīgākais cilvēks pasaulē, pēc zupiņs iedabūšanā savā līdz mikroizmēriem sačokurotajā kunģītī.
Mazliet laika, lai atcerētos brīvdienas, cilvēciņus, kas būvē no sevis pasaules upurus un lepojas ar savu izturības spēku! Gribas vemt... tfu, lai pakarās, man savs kunģa saturs svarīgāks.:)
Vēl mazliet darba...

Kompānija pēcdarba kafijai...Hop, uzburts!
randiņi, randiņi, randiņi..... lai arī kādi tie būtu, tā ir viena no manām iecienītajām nodarbēm, hobijs..... why not?;)