Sapņoju, ka man bij ciemiņi. Divi vīrieši, kas manā sirsniņā ir palikuši. Katrs savādāk. Un katrs no tās ir atteicies. Katrs savādāk. Kā "A" un "Z".
Laiks pret vakaru. Mēs sēdējām manā virtuvē un muldējām par visu ko. A. stāsta, ka nopircis māju un zemi pavisam netālu no manas mājas, nu tikai īsas pastaigas attālumā, par iekārtošanās plāniem un biznesa iespējām un darīšanām. Mēs brīnamies un atzinīgi vērtējam viņa pirkumu un plānus. Forshi! Es varētu katru rītu iet ciemos... Un klusums. Un tikai īsas pastaigas attālumā. Un pietrūkst vārdu. Un gribas piedalīties kaut kā, nu kaut kā tā. Klusēju. Klusējam. ...
Pārvācamies uz istabu. A. aiziet uzpīpēt. Atnāk. Manāmi saguris izstiepjas uz grības un pievēris acis snauduļo. Mēs ar Z. pievēršamies datorspēlītēm, datorjociņiem, ķiķinam un bārstam asprātības tik tālu, kamēr skatoties uz pa datorekrānu skraidošu kaķēnu mums uznāk smieklu lēkme [neatceros, kad es būtu sapnī smējusies Tā]. Un zviedzam. Un gar zemi. Un cenšamies nepamodināt A. Un viņš jau pamodies un smaida par mums. Un nevaram apstāties. ...
Vēls. Visi trīs jau miegojamies. Sākam domāt, ka jāliekas gulēt. Vīrieši aiziet uzpīpēt pēdējo reizi vakarā. Es dodos uz virtuvi. Virtuvē nevar ieslēgt gaismu [sapnī nekad nevar ieslēgt gaismu].Klikšķinu slēdzi. Eju pustumšajā virtuvē, kaut ko izmetu misenē. Man nav bail. Nav bail kā citreiz sapnī tumšā istabā. Logs. No loga spīd iekšā gaisma no prožektora vai kāda debesu gaismekļa caur jasmīnu zariem. Jasmīni?! Liels izplaukušu jasmīnu pušķis vāzē. Tas šeit nebija iepriekš! Kad A. tos ir atesis? Zinu ka A. Z. atnāca ciemos jau ar ziediem, kuri tagad paslēpušies aiz jasmīniem.
Jasmīni nesmaržo. Jasmīni man. Jasmīnu prieks. Viņi ir un pārņem mani.
Gribu pajautāt A. pa kuru laiku?... viss izplēn, paliek pelēcīgs, samudžinās..
Pamostos no lepeles balsī skanošās frāzes alma mater.
Finita la commedia!;)

Ilgi vēl grozos pa gultu un nevaru aizmigt. Te par karstu, te par aukstu. Negribu skatīties pulkstenī, cik vēl palicis līdz mundrajam rīta bļāvienam. Iemigu gan.