Būtībā priecē, ka šo laiku esmu ar ķermeni un prātu bijusi ārpus. Ārpus darba, ikdienas rūpēm, stresa, problēmām. Bij tikai viena problēma, kurai pārējā pasaule tika pakārtota, vai arī pakārtojās automātiski. Žaļ tikai vienu- ka problēma pēc izpausmēm bija negatīva. Rezultātā morāli mazliet atpūtusies, fiziski - kā izspiests citrons, ar vitamīnu trūkumu organismā un bālu ādu, stīviem muskuļiem un konstantu vēja pretestības sajūtu. Mierina doma, ka tas viss ir pārejoši.

Dažreiz nedomāt ir veselīgi.:)