Ir diezgan garlaicīgi noskatīties no malas, kā viens cilvēks otram mēģina iestāstīt kaut ko, ko otrs izmisīgi vēlas saprast bet nesaprot.
Viens runā par āboliem otrs par plūmēm.
Īstenībā runa iet par banānkūku un man jau sen ir skaidrs kā tā cepjama un ar ko to ēd.
Eh.... nu negrib mani uzklausīt, lai cīnās paši. Žēl pazaudētā laika.

Tādā brīdī gribu mācēt transportēt savas domas citam galvā.:)
Domāt diezgan noderīga lietiņa. Aiztaupa laiku un pelēkās nervu šūnas nenoārdās negatīvu emociju iedarbībā.:))