otrā doam, kura īstenībā radās pirmā..
Gribu suni!
Gribu lielu, mīļu suni, kurš uzticīgi gaida mājās un pienes čības. Gudru skatienu, mierīgu, bet ar raksturinju, kas klausītu tikai un vienīgi mani. Gulētu blakus ciemiņiem un sekotu katrai viņu kustībai[zinu, ka tas ir ļoti feins skats, kas man ļauj izjust nelielu pašapmierinātu cinisku prieku], dažreiz ļautu, lai kaķis pakasa tam vilnu, laizītu kāju pirkstus un klusu rūktu uz kaimiņiem, kas vēlu naktī grabinās kāpnēs.

Vai varbūt vīrieti?!

;)P

upd. Sakrālais jautājusm - Ko man tagad dariit???