lasu kādu grāmatu, kurai otrā pusē titullapai - tur, kur parasti atrodami izdevēja dati un norādes kongresa bibliotēkas katalogam - maziem burtinjiem raxtīts arī sekojošs texts:

harper san francisco and the author, in association with the rainforest action network, will facilitate the planting of two trees for every one tree used in the manufacture of this book.

it kā jau pierasts pie visvisādiem šāda veida labās gribas pašreklāmiskiem apliecinājumiem, bet vienalga bija trakoti patīkami. jāsaka, ka izdevējdarbībā šitādu lietu redzēju pirmo reizi un tā ir nostrādājusi visai savdabīgi. proti, grāmatā vēl neesmu ielasījies, bet jau no pirmajām rindām manī valda savāds miers, ka neko nepatīkamu man tā nenodarīs. vilšanās, ja tāda arī būs, būs citādākas "dabas". nezinu, kā lai to precīzāk apraksta - mazāk eksistenciāla? mazāk īgna? mazāk "dirsā darbs un materiāli"?

es te ne par "green political corectness". drīzāk par atsvabināšanos no bažām sastapties ar tā dēvēto makulatūras literatūru, kas mēdz padarīt lasītāja dusmas bezspēcīgas. (turklāt, bezspēcībai tādās reizēs piemīt arī kretīnisks trulums, kuru piešķir iekšēja nojausma, ka apzīmējums "makulatūras literatūra" ir banāls un neprecīzs, jo runā par literatūru papīra, nevis dzīves kontextā.)