nešpetnā kārtā mājās atkal ir "diena". kauns pat par šito tēmu vervelēt, bet tomēr... nolēmu apskatīties, par ko tad Latvijas pilsoniskā sabiedrība runā, kas tai rūp un kas uz sirc?

pavei, ko atradu glancētajā šīs sestdienas pielikumā : (1.) sērijveida slepkava, (2.) nāve uz eksplodējuša kuģa, (3.) banku parādnieku reģistri, (3.) krāsaina fotoreportāža par medicīnas studentiem, kas operē ar skoču pie galda pielīmētu peli, un visa beigās (4.) nedaudz no rukšānes.

vēl te gan atrodams arī (5.) raxtiņš par nepālu, kas laikam tādēļ, ka budisms latviešu inteliģencei teju būs iedzimts kā oļinietei - dieva mīlestība; un, lai viss būtu solīdi un kulturāli līdz galam, tb, lai nebūtu jāvaicā, vai šī ir tā pati avīze, kas nesen dāļāja gada balvas kultūrā, (6.) teklas šeitere mums sarūpējusi birutas delles portretējumu, kas vairāk gan līdzinās kārtējās kaķu tantiņas apraxtam, tomēr - jāsaka, kā ir - delles izkoptajam psihodēlismam tāds piegājiens nāk tikai par labu un uzkruķī stilu. kruta būt saiko kā šamējai, ne? pat "diena" nevar apskādēt...