Vīra vecāki arī nav ne slimi, ne kopjami, tāpēc nav nekādu pamata tam, lai vīramāte pārceltos uz dzīvi pie mums. Es vīram jautāju - kā tad ar tavu tēvu? Viņš paliks viens pats mājās? Vīrs atteica, ka vīratēvs bieži braukšot ciemos... Tas, manuprāt, ir absurds - beigās visa ģimene pārcelsies pie mums. Bet es gribu savu ģimeni, kurā mēs ar vīru lemjam, kas un kā. Ja vīramāte pie mums pārcelsies dzīvot, mierīgajām dienām būs gals. Jebkurā gadījumā viņa gribēs, lai viss notiek pēc viņas prāta. Un mūsu māja arī nemaz nav tik liela - mums ir trīs istabas, virtuve un vannas istaba. Vīra vecāku māja ir divreiz lielāka. Mājās atmosfēra ir saspīlēta. Esmu pateikusi, ka negribu, lai vīramāte pārceltos pie mums. Ar bērnu tieku galā, darbu atsākt arī tuvākā gada laikā negrasos.

Pilnu rakstu un to, kā šo situāciju vērtē sabiedrībā pazīstami cilvēki, lasi žurnāla VESELĪBA aprīļa numurā!