Par vienu lietu gan man šodien atkal pilsonisko niknumu parāva. Igaunijā šodien mītiņš ir Baltkrievijas vēstniecības, Čehijā, Lietuvā un vēl citur arī. Par demokrātiju, pret Lukašenko un tā tālāk. Un tagad ir jāatceras, ka ir mums tāda organizācija kā LATO (www.lato.lv), kuri uzrīkoja gājienu Krievijas - Gruzijas kara laikā, kas bija protams labi, bet vēl kādreiz šie sevi pozicionēja kā baigie Baltkrievijas demokrātisko spēku aizstāvji.

Es saprotu, ka es varu no rīta paģirains pamosties un tad tikai atjēgties, ka tur ir kaut kādas vēlēšanas. Bet, kad es uzzinu, ka šī LATO organizācija nav papūlējusies, lai uzrīkotu vienu mītiņu pie tās prokļatās valsts vēstniecības es abstulbstu pavisam.

Kāpēc tas viss? Jo man riebjas lasīt virsrakstus kaut kādos opozīcijas portālos, tipa: Данные о явке в Минске завышены в несколько раз, Калякин: "Я считаю, что явка была нарисована", Правозащитников удаляют с избирательных участков, Новые доказательства, что урны вскрывают по ночам un tā tālāk. Man ir samērā riebīgi lasīt galvenajā opozīcijas portālā, http://www.charter97.org/, pamācību kā piekļūt lapai, jo tā tiek bloķēta lokālajos provaideros.

Man ir tikai to baltkrievu žēl. Tagad tur ir Minskas centrā ir savācies paliels mītiņš, kurš agri vai vēlu tiks izdzenāts ar dubinkām un asaru gāzi. Tad viņus ieliks cietumā uz pusgadu vai gadu. Kā normālus politieslodzītos.

Visa beigās es tiešām ceru, ka viņiem reiz izdosies. Un tie, kas tur tagad ir un tur rokās visus šos plakātus ir ļoti drosmīgi cilvēki. Rīt viņi paliks bez darba vai viņus izmetīs no mācību iestādes. Bet viņi iet un protestē.