"Tas bija ļoti raksturīgi Lilitai — pret tiem, kas deva, viņa bija laipna kā saulīte, pret tiem, kas nedeva, bija šerpa," atminas keramiķis, kurš arī tolaik nodeva savus darinājumus komisijas veikalā. Viņš, tāpat kā citi Lilitas un Valda Zatleru jaunības dienu paziņas un draugi, vēlākie kolēģi, tuvinieki, žurnālisti, tagadējie un bijušie prezidenta kancelejas darbinieki, kurus SestDiena intervēja šī raksta tapšanas laikā, vēlējās palikt anonīmi. Kāds no viņiem pa pusei nopietni, pa pusei jokojot sacīja: "Gribu vēl dzīvot!"