Mkej, man vakar bija divi litri stiprā alus, pusi iedzēru tā teikt naktsmieram, otru pusi tikko - faktiski uzreiz pēc pamošanās. Māte kaut kur aizskrēja no rīta un jei bogu - es neko nevarētu iedzert viņai redzot šitik agrā rītā, lai arī cik ļoti man patiktu šāds viegls rīta žvingulis. Es vispār diez vai spētu vēl piedevām pateikt kā degeneralis, vai pat atzīties, ka esmu filigrāni pārvērties par sarkastiski nihilistisku turklāt vēl pašiznīcinošu bohēmistu (manā gadījumā - prastu dzērāju), kam prātā tikai ar transcendentālo fenomenoloģiju saistītas lietas.
A ja pavisam jau godīgi runāt, tad atkal mazliet jāatzīstas, ka es tieši šobrīd no brīvas gribas un pie samērā pilna prāta esot klausos Robija Viljamsa Feel un nekāda vaina.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: