Šodien no rīta, ieraugot vienu cilvēku, atcerējos viņa stāstu par romantiskāko brīdi viņa mūžā, atbildot uz jautājumu, kāpēc Tu precēsies?. Fascinējoši bija arī tas, ka stāstītājs bija ~ 30 gadus vecs.

Riet saule. Esam tikai mēs divi. Mēs esam jūras krastā. Sēžam indiešu/jogu pozā ar sakrustotām kājām. Mūsu sejas ir pavērstas viena pret otru. Ar vienu roku mēs esam sadevušies, bet otrā mums ir uztīta zālīte. Mēs skatāmies viens otram acīs, ir tikai jūras skaņa un vējš un mēs smēķējam zāli. Smarža, jūra, zāle uz kuras sēžam un zālē, kuru smēķējam, acu un roku kontakts un absolūts lidojums. Lidojums mīlestībā, lidojums citā pasaulē, lidojums...
Un jūs man prasiet, ko es mīlu tajā sievietē un, kāpēc gribu viņu precēt?!!!

Jā, bija dziļdomīgs klusums un jautājumu vairs nebija...