šoreiz laikam primārā nav reliģiju lieta. Vienkārši viņi prasa naudu bezmakasas virtuvei, kur visi mazturīgie var iet ēst. Es gan nezinu, cik tur tieši mana nauda nonāk, bet ticēt nav aizliegts :) Nu nav man žēl naudu tādām lietām, nav... Es apzinos, ka varbūt kāds, man un viņam pašam to nemaz neapzinoties, jūtas pateicīgs un varbūt tas mazais nieciņš, ko es noziedoju, dod iespēju paēst.
Nekad nevar zināt, kā tā dzīve pavēršas...