par piedzimshanu un sajuutaam
tad, kad tev aiz muguras (pāris centimetru attālumā) no mājas jumta nokrīt milzīgs ledus blāķis, ar visai nepatīkamu skaņu sadaloties pret zemi, bet tev trāpa tikai niecīgs ledus gabalinjsh, sajūta ir neaprakstāma!
sagribējās pat samīljot pirmo pretī nācēju....


PS. no šī brīža man būs garumzīmju un mīkstinājuma zīmju ērā, jo es paliku dzīva un tātad kaut kas ir jāmaina savā dzīvē. kaut vai sīkums...