TAA BIJA:
atceros, kad peedeejo reizi biju baletaa (apmeeram pamatskolas laiki), tas, kas notika tur lejaa uz skatuves, nebija galvenais. Galvenais, ka man liidzi somaa bija dzelonjcuukas adata (kas tajos laikos veel bija aarkaartiigi asa) un galvenais bija atrast vietu pie klases puikaam. Tad nu, kad gaismas dzisa, visu acis pamazaam ieurbaas skatuves virzienaa, mana roka iesliideeja somaa, tad taa peeksnji izkljuva aaraa un dzhanksh vienam. a skalji bljaut ta neeeevar! dzhanksh otram! adata nokljuust blakus seedeetaajs rokaas un taa tas staasts turpinaas.
kad apnika adatoties no somas tika vilkta aaraa lielaa konchu bundzha (dzelzs kaarba) un skrumskjinaastas konchas, kas neizdodas klusinjaam. tagad arii skolotaajas saak pieveerst uzmaniibu un tad par godu Bljin Dievam, taa kaarba nokriit zemee! skaaaanja, muusu smiekli un nu jaa - interesants pasaakums.

A KAA BUUS SHODIEN?
shodien man ir paredzeets "Gulbju ezers". adatas man nav, konchu arii nebuus un shis izskataas taads pirmais apzinaatais (peec briivas gribas) baleta gaajiens.