principaa man patiik, ka manai sejai ir tik izteiksmiigas grimases, kas speej izteikt it visu, ko es domaaju un juutu. vismaz ar taam es varbuut atskjiros no lielaa daudzuma, kas staigaa ar vienu, nemainiigu grimasi muuzhiigi muuzhos, aamen. Tachu peedeejaa laikaa manas grimases laikam meedz buut paaraak maldinoshas.

Lekcijaas man muuzhiigi pajautaa, vai es sapratu notiekosho. visvairaak to dara spaanju valodas pasniedzeeja un nepaiet ne lekcija bez - Don(j)a Ieva, comprende? si, si, senjora profesora! saakumaa kursa biedri tikai smiiknjaaja, tagad visi jau ir pieradushi un taa ir ikdiena.
sekretaarei savukaart liekas, ka esmu dusmiiga un paarsvaraa tikai uz vinju. tikko atkal vinja man pajautaaja - par ko tu dusmojies. vinja pat meedz staastiit citaam sekretaareem, ka es esmu monstrs:) bet patiesiibu zina tikai tie cilveeki, kuri mani vislabaak paziist. no vinjiem parasti seko - ak, tad tu taa dumsiigaa? nu prieks iepaziities, tagades tevi zinaashu veel labaak.
nesen veel naacaas dzirdeet, ka speeleejot biljardu man esot izmociita seja, it kaa es mociitos vai ciestu saapes.
ljoti ierasti ir teksti par to, cik garlaiciigi man ir,jo es arii varbuut tik daudz nerunaaju. BET man labaak patiik klausiities un es nebuut negalaikojos, jo ir paaraak interesanti veerot cilveeku sejas un grimases, iepaziistot taas labaak.