man patiik jauniibas dvesma universitaatee. vismaz ir prieks apmekleet lekcijas. labi, es apzinos, ka pie vecajiem pasniedzeejiem ir lielaaka haljava un bla bla, bet pie taa jauninjaa, kam prasiibas, kaa pasaules karalim, es saprotu par, ko es maksaaju, es kaut ko iemaacos. nevis aiziet un atseedeet, miegot ciet un skatoties uz peleeko veco tantinju, kas staasta kaut kaadu sausu teoriju laiekas jau simto gadu, pati sev, sapnjaini veroties griestos. ne acu kontakta, ne ieintereseetiibas, ne kaa.
prieks, ka pasniedzeejs ir briivs, maak interesanti pasniegt, prieks par nejaushajiem "shit", "fuck", "Oh, better go home all of you. see you next time!", prieks, ka arii pasniedzeeji meedz buut stiliigi un skaisti, prieks, ka vinji maak smieties, pastaastiit anekdoti, nolikt lieliigos muulaapus un pieliideejus pie vietas.

jaa, sheit nu ir jaamaacaas, bet neteikshu, ka man to negribas. man gribas, jo man ir interese.