Bet nevienā kalnā neuzkāpām!
Braucām rausties kalnos, dzīvot mākoņos, ēst ukraiņu desas un ķert sajūtu "kā vecos laikos".

Kalnā nevienā neuzkāpām, bet izbraukājām ar autobusu.
Ar autobusu, kura šoferis domāja, ka mūs ved pārdot un sauca mūs par djeduškām nevis djevuškām.
Dzīvi mākoņos dabūjām tikai pašos zemākajos un nedaudz vēl braucot cauri (dienas garumā).
Bet vispār!
Ļvova - viena diena. "Romantiski!" bija uz katra stūra. Un apreibšana no pusaliņa. Dooh! Tas ir 6,8! HA! Un to konstatē tikai pēc otrā!
Nakts vilcienā, kur Iveta fotogrāfējās ar Krievu no Saktpēterburgas.
Divas dienas Černovcos, kur var arī palikt uz dzīvi tā pa nopietno.
Septiņos no rīta autobuss paprigunčiks-kontrobandists uz Rumāniju. Acis kubā, mute vaļā - burtiskā nozīmē. Tantes bumbierenes, kas pilnas ar cigaretēm un vispakārt esošā skoča skaņa, pārbraucot robežai. Bruņuvestes no cigarešu paciņām. Naaais!
Rumāņu nacionālā zupa - kuņģa zupa, nacionālā kaut kāda gaļa (minci) nenormālā daudzumā; pilsētas svētki un koncerts ar "stay wic me, stay wic me!" un stāvot pūlim aizmugurē visu var redzēt. Tad vēl braucām čigānu karaļa mašīnā (patiesībā pat divās).
Tad atkal 3 dienas Černovcos, kur Ivetas pielūdzējs mūs izvadā pa dažādiem restorāniem.
Pēc tam Makdonalda lielpilsēta Kijeva.
Tad atkal Ļvova ar superhotdogu (divas desas, burkāni, gurķi, tomāti, kāposti, kukurūza, kečups un majonēze).

Un atpakaļ ceļa uz mājām, autobusā aiz manis nodarbojās ar seksu. No rīta viņi vēl pat parunājās un sieviete pastāstīja par vīru un bērniem, kas viņu sagaidīs autoostā. Naais!