Ja godīgi, tad mani patiesi nepriecē fakts, ka pēc dažādm stundām beidzas atvaļinājums ar visām no tā izrietošajām sekām. Nē nu vienīgais, varbūt, ja nu uznāks vēlme padirsināties ar kādu, manas problēmas tajā pašā mirklī tiks atrisinātas, jo vienmēr jau uzrodas kāds neapmierināts apmeklētājs un tad var pēc sirds izpriecāties. Labi, tas tā.
Bet, ja man jāatbild uz to dumjo jautājumu, ko tad sadarīji atvaļinājuma laikā, tad es varētu tik pat dumji atbildēt, ka neko. Nu, ja neskaita dzīvoklim pārkrāsotās durvis un nedaudz uzlaboto izskatu, tad patiesi nekas nav noticis. Pāris apmeklēti koncerti, laikam viens mūzikas festivāls, neierasti daudz negulēto nakšu, neierasti bieži sāpošās kājas no dejošanas (o, jā - pat tulznas veselas divas reizes un papēžiem bija!). Vienkāršāk tā laikam tiek dēvēta par parastu pļēgurošanu. Jā, un vairs nekā! Ak jā, un nemitīgā kursēšana maršrutā Salaspils-Rīga-Skrīveri. Tajā pirmajā gan laikam vismazāk sanāca uzturēties.
Bet vienalga tas viss patika. Give me more!