Ziema ar visām savām pēkšņajām un neciešamajām agonijas lēkmēm (skraida te kā traka vista ar nocirstu galvu, kaklam asiņojot) ir paciešama tikai Pink Floyd pavadījumā. Nevaru pašlaik iedomāties kaut ko piemērotāku. Bet tas tikai tajā brīdī, kad sāk snigt.
Un par tām tur - tantēm kažokos, spalvainām cepurēm galvās, man ne tikai smīns ložņā pe sejas grimasi, bet pat aklāts smiekls laužas ārā. Es esmu pidriķis. Pidriķis svārkos.
Bet solot atkal aukstumu. Es varētu teikt tā - ej prom (mirsti!), tu beigtā vista!