Un man patiesi viss jūk. Es nezinu, vai tas, kas man liekas noticis, ir patiesi noticis, vai tās ir tikai manas fantāzijas. Es nevaru, roku uz sirds liekot, zvērēt "jā, tas bija tā un tā!"
Ne jau atmiņa ir vainīga, vienkārši es vairs neorientējos vēlamajā un reālajā.

Un šis man patiesi iepatikās:
"Nevajag pat mēģināt izprast otru,tas ir bezjēdzīgi, labāk kopā izprast kaut ko citu..." /Merabs Mamardašvili/