Dzeru tēju un domāju - gribas atkal uz Ķemeru tīreli! Patīkami sireālā sajūta, sēžot mājās otrā stāva augstumā kādā skatu "tornītī" un skatoties tālumā. Visapkārt mazi kociņi, mazas ūdens tilpnītes. Tālumā ik pa laikam iekūkojas dzeguze un šalc vējš. Apkārt nav cilvēku, nav dzirdamas mobilo telefonu skaņas. Sireāli, romantiski un pārāki vienlaikus. Brīžiem nevar saprast, vai nu tu esi pārtapis par pasaules Dievu un noskaties uz savu pasauli no augšas vai vienkārši ir jāsāk iet tālāk.
Jā, skaisti!