Noklausīta saruna autobusā:
- Oma, es glibu uzkāpt uz tā jumta!
- Nē, pelīt, uz jumtiem kāpt nevajag.
- Oma,kad es izaugsu liels, es staigāsu pa jumtiem! Es kāpsu uz visiem jumtiem! Un tad es tul staigāsos. Es uzkāpsu alī uz sitā jumta, vai ne, oma?

A vot es tā domāju un domāju, bet nevarēju atcerēties, par ko īsti gribēju kļūt, kad izaugšu liela. Es par kāzām domāju; par vīru; par bērniem; par kaķiem, suņiem, drēbēm un puķēm. A tā savādāk? Nez, man patika komandēties un kaut kas par skolotājas jomu man atmiņā ir - garš lineāls rokās (vai rādāmkoks) un tāda paklausīga, paklausīga klase... Jā, citu es neko neatceros!