12.04.2005. retrospektīva: E. Kusturicas koncerts
Koncerts: aizraujošs, interesants, pozitīvi smieklīgs un skaists.
Man liekas, ka tajā brīdī, kad viss Kusturicas orķestris pienāca pie tās vienkāršās koncerta skatītājas, aptupās viņai apkārt un velīja dziesmu, visas zālē esošās sievietes viņu apskauda. Nu kaut vai nedaudz, bet apskauda.
Vijolnieks - ģēnijs vai monstrs. Principā, nav jau tālu viens no otra, bet tas nu tā. Vijoles lociņš kurpē, dziedātājam mutē vai palielināts un gaisā esošs - nav problēmu, spēlējam!
Bet nu labi, labi - esmu latviete tipiskā, kurai vieglāk ir pateikt kaut ko sliktu. Man riebās zāles izkārtojums, jo sākumā, kad pirku biļeti, plānojums bija parādīts savādāks. Nauda dara savu un visi jau grib vairāk naudas... Stāvi, kā muļķīts aiz žoga. Vispār baigo kritiku varētu veltīt koncerta organizētājiem. Es nezinu, kas atbild par izkārtojumu, bet nu galīgi garām. Arī pats orķestris nebija sajūsmā par to. Vēl mani nokaitināja apsargi. Un sēdvietas tādā koncertā.... Mosties, latvieti pasīvais!
Viennozīmīgi: gribu sev krievu, ungāru vai kaukāzu tautības cilvēku!
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: