Brīžiem es patiesi nesaprotu - vai es esmu vēl pārāk jauna un naiva, dzīvojoša tikai savās ilūzijās un jaunības maksimālismā vai arī viens parasts cilvēks tikai ar kaut kādām citām vertībām.

Gandrīz sakāvos lekcijā diskusijas laikā (par tēmu "Modern art"), kad kursa biedrene sāka stāstīt par to, cik mūsdienās ir neiespējami aiziet uz teātri, operu un baletu, jo tas esot pārāk dārgs. Un tad viņai pievienojās vēl viena, kas sāka stāstīt, ka Latvijas izrādes neesot kvalitatīvas, bet virspusējas un paviršas, aktieri arī neesot nekādi īpašie.

Nesen biju uz "Hamletu". Biļete izmaksāja tieši Ls 1. Nākošnedēļ es eju uz operu. Biļete man izmaksā tieši Ls 3.

Nav tā, ka es nesaprotu, ka tai kursabiedrenei ir ģimene ar 2 bērniem, kuras man nav, un viņai tie bērni ir arī jāģērbj, skolā jālaiž un jābaro. Bet nu... kas labi gribēs, vienmēr atradīs iespēju!

Joka pēc nedaudz parēķināsim! Ja tā kursabiedrene teiksim izdomā aiziet uz izrādi, kuras cena ir Ls 3 (vietas nav pirmajā rindā, bet manuprāt tas arī nav nepieciešams). Kopā sanāk 3+3+3+3=12. Tātad Ls 12. Vienreiz mēnesi Ls 12. Un tā ģimene nav nekāda īpaši nabadzīgā. Nu nav arī superbagātnieki, bet nu vidusmērs. Bonusā piebilstams tas, ka kursabiedrene ir sakrāšļojusi acis ašpadsmit krāsās, pūdera kārtas ar nav aizmirstas un kakls, rokas, pirksti ir "izdekorēti", solārijā arī ir bijusi. Otra kursabiedrene bija čiksene, kas strādā viesnīcā un ir solarijā pārdegusi.

Mans sakāmais ir tāds: a davai ka neatdod tik daudz naudas saviem krāšļiem un solārijiem, bet aizej vienreiz mēnesī uz teātri, kuru Tu "nevari" atļauties un tad parunāsim.