nu es gan neesmu tik kategoriska. Manuprāt visā šajā sistēmā ir ļoti liela kļūda jau pašā saknē un saucās tā "algas". Vismaz manā fakultātē ir divu veidu pasniedzēji: 1) jaunie fanātiķi un aktīvisti, kuriem nauda ir pooo (bagāti vīri, bagātas mammas, etc.) un 2) "vecais padomju laku antikvariāts", kuri tur ir uzsākuši savu darbinieka dzīvi, pazaudējuši kaut kādas cerības un neredz citu iespēju, kā palikt un turpināt mācīt. Ir jau protams arī izņēmumi. Pirmā kategorija spēj piedāvāt jaunas idejas, metodes, modernāku pieeju un arī citu attieksmi (šie ir tie daži pasniedzēji, kurus es novērtēju un cienu), viņiem arī ir prasības. Otrā kategorija ir iesīnojušies, pasīvi un stagnātiski: gadu laikā 1 un tā pati metode, vieni un tie paši mācību materiāli, skatieni griestos un vajadzīgā atrunāšana auditorijas priekšā. Un uz viņiem dažreiz ir patiesi žēl noskatīties. Patiesībā ir vēl trešā starpstadija - pusmūža cilvēki, kas spēj mainīties un "augt" - jā, viņus es arī cienu un respektēju.
Patiesībā arī šajā sfērā, kā jau daudz kur citur mūsu valstī, viss mainīsies tikai un vienīgi laika gaitā. Nu tā nežēlīgi, bet reāli runājot - kad vecie izmirs :)