Runājām par algām un to, cik dienā vajadzētu naudu.
Patiesībā es pat tā īsti nekad nebiju domājusi, cik man dienā vajadzētu. Es zinu, ka man vajadzētu vairāk, bet tā konkrēti... Par mēneša algu man ir tādas aptuvenas aizdomas, bet par dienas naudu...
Darba kolēģe izteica, ka viņai dienā vajadzētu Ls 50 un tas ir jau atrēķinot visus telefonus, komunālos, transpotu un pārējos it kā obligātos maksājumus.
Ls 50 dienā - es nezinu, vai man tik daudz vajadzētu. Nē, nav tā, ka es atteiktos, ja man būtu, bet tas arī nav mans mērķis. Es nemaz dienā nevarētu iztērēt tos Ls 50.
Nē, gan jau ka tomēr varētu, jo apetīte taču augot tieši ēšanas procesā. Es vairs neiepirktos šajos veikalos, bet jau citos; es pusdienās vairs neēstu to un to, bet tad jau kaut ko citu un kaut kur citur.
Bet Ls 50 - man tas tomēr liekas, nu kaut kā tā...


PS. Ja es dalu ābolu uz "pusēm", tad sev vienmēr paņemu lielāko daļu; ja es pirmā izvēlos, tad noteikti paņemšu labāko un skaistāko. Tas tā visai neapzināti. Patiesībā pat vienalga ar ko es dalos. Man vajag to labāko! :)