amievil

12/23/10 12:35 am
ja jau es esmu atgriezusies, tad jāuzraksta par (sa)dzīvi.
biju pēdējo reizi šogad un šajā maģistrantūras stadijā skolā. iedevu sev mīļajām meitenēm pa apelsīnam, domājams, skaistā kreppapīrā (mūsdienās vairs neprot taisīt kreppapīru kā Līgatnes papīrfabrikā!) ar kaķa iekārotajām spīdīgajām "lietus" lentītēm. nu tā sānāca kkas starp 90.gadu Eglīšpasākumu dāvanu un glamūru. vēl mīļākām tika citas dāvanas. pats galvenais, ka man jau ir vnlg, ko dāvina man. intensīvās domas par to, ko lai dāvina viņām, izsūca visus iespējamos prieka spēkus laikam.
tā kā ģimenes mums abām ir pieriebušās un mēs nekādas kristietes neesam, nolēmām meklēt vietu Z-svētku svinēšanai,taču visas kafē laikam būs ciet. loģiski domājot, pilnīgi po par Kristus piedzimšanu varētu būt nekristiešu restorāniem, piemēram, ebreju virtuves Menorai. bet nu, kā teica tas resnais vīrietis "Latviešu mīlestībā" (kuru joprojām rāda, kura iemieso latviešu humora paliekas un kuru es laikam gribētu redzēt): "Jāskatās!"
un vēl tikko pārliecinājos, ka latviešu kino spēj rādīt patīkamu estētiku. Lailas Pakalniņas "Kurpe" (1998) - lieliski, lai gan groteski un varbūt pat uzspēlēti. viena no labākajām LV filmām ever.
0 comments Leave a comment