Kā tas var būt.... esmu jutis to pašu... pat skudriņas skrēja pa muguru ...kā toreiz...
Sapnī tu beidzot lūkojies man cieši, dziļi acīs... Apliki savu roku man ap vidu un smaidīji. Kaut viss bija pelēks un gaistošs, kā jau vienmēr manos sapņos, es tevi jutu. Jutu ar savu sirdi un dvēseli. Jutu tik ļoti, kā vēl nekad nebiju jutis kādu...
Es biju tik neizsakāmi laimīgs... Neatceros, ka kādreiz realitātē būtu juties tik laimīgs.
Viss bija tik neīsti, tik...sapņaini... Es apzinājos, ka tas nenotiek, bet tomēr ticēju. Gribēju ticēt tam, ko tu teici, taviem pieskārieniem, tavām acīm, kas teica, nē, pat kliedza klusumā tik izmisīgi un neatlaidīgi - es mīlu tevi! Tas tomēr šķita tik patiesi. Tik skaisti.
Es pacēlu roku un noglāstīju tavu vaigu. Mēs bijām tik tuvu, tik tuvu, ka es jutu tavu siltumu, uz sava kakla jutu tavu elpu, dzirdēju tavu sirdi pukstam. Tā pukstēja tikai man... Man vienam vienīgajam. Tu visu laiku nepateici ne vārda, bet mēs sarunājāmies. Ar glāstiem, ar acu skatieniem, ar smaidiem... Es nespēju noticēt tam, kas notiek...tik ļoti laimīgs es biju... Es pat aizmirsu vēlēties, kaut tas nekad nebeigtos, man tas šķita pats par sevi saprotams, ka mēs vienmēr būsim kopā šeit, manā sapnī. Ka es un tu nekad nepamodīsimies, nekad. Nekas man tevi neatņems.
Bet tad... Viens vienīgs mirklis, viens dedzinošs stars, un tevis vairs nebija... Mana roka, kurā pirms tam gulēja tavējā, bija tukša. Acu priekšā, kur pirms tam bija tavas lūpas, bija auksta, tumša siena...
Viss bija izgaisis. Nebija tevis, nebija manis, nebija mūsu.
Es gulēju atvērtām acīm, pār manu vaigu noritēja asara. Viena vienīga. Asara.
Sāpēja skaudri. Un ilgi.
Es centos vēlreiz iemigt - bet nespēju. Un nedrīkstēju, bija jāiet... Jāiet prom.
Nāc pie manis vēlreiz, es tevi lūdzu! Es gulēšu kaut mūžīgi, izcietīšu elles mokas, tikai.... atgriezies. Kaut vienu reizi. Ļauj man izsapņot to līdz galam. Ļauj man šoreiz pagūt no tevis atvadīties. Ļauj man šoreiz lūgt, lai neaizej vairs nekad... Ļauj man krist ceļos tavā priekšā, kad teiksi, ka tev jāiet. Ļauj man raudāt vēlreiz, kad teiksi, ka tas bija tikai... sapnis. ...no www.andux.times.lv

Es ceru Andux man piedos par mazajām izmaiņām tekstā...