atmiņas...atmiņas tālas....
Atradu kaut kur sen pierakstītus pantiņus, nu tad vienreiz būšu oriģināls un uzrakstīšu kaut ko no sevis.... (turpmāko tekstu citēšu 1:1, pat ja tas nesakritīs ar manām šī mirkļa izjūtām, bet, ja jau esmu to kādreiz rakstījis...pat datumu un laiku dažiem atradu)

"Sāpes dziesmā izdziedātas,
skumjas putniem izdāvātas.
Asaras ar pirmo lietu
tālu jūrā aizskalotas.
Pirmais sniegs - kā asas rētas,
vienmēr sāp, kad snieg.
Snieg.
Domas tā kā pieneņpūkas
ziedu pļavā izkaisītas.
Aiziet diena - atnāk nakts,
aiziet nakts un atnāk rīts.
Aiziet Kāds , bet nenāk vairs neviens...
Snieg."
(23. janvāris 04:02)

"Es apmaldos savā pilsētā. Pirmo reizi.
Tik savāds šeit šorīt ir viss,
pat uzraksts uz vecās sētas,
tāds mazliet padzisis.
Vēja nav, tas aizgāja uz labākiem medību laukiem.
Es gribēju noglāstīt sauli,
bet arī tā bija pakāpusies augstāk.
Un jūs...
...jūs paslēpāties aiz mākoņiem,
izlikdamies, ka manis nemaz te nav.
Tikai vecais dziesminieks
dziedāja to pašu dziesmu, ko vienmēr.
Šķiet šorīt es sapratu kapēc?"
(23. janvāris 04:17)