Nāk jauns rudens. Es palikšu viena. Skumja. Visi aizbrauks. Visi aizmirsīs un ieraksies starp darbiem un ĪSTO dzīvi. kā skudras vāks pie sevis visu jauno, visu nezināmo...Bet es te. Starp daudz krāsainām lapām, starp mūžīgajām domām un ieilgušo pagurumu. Starp sāpīgi sadrupušiem sapņiem - pat ne sadrupušiem - ar milzīgu cirvi pāršķeltiem.Pēkšņi viss šķiet bezjēdzīgs.Dzīve bez sapņa zaudē savu vērtību.
Dievs, lūdzu, dod spēku redzēt lietas savādāk.