Jociigi, kaa pretiigi dziivee ir iekaartots.
Taa jau tikai es varu - 24.00 sarunaat tikshanos pie kaut kaada veikala.
Vinjsh atnaaca - vareeja diezgan labi just alkohola stipro smarzju. Es seedeju un neko neteicu... Un tad, peec diezgan liela laika spriizja atskaneeja vaardi:"Vinjam bija tikai 18." Es sarosijos, bet teeloju neko nedzirdam. Apkaart tikai auksts klusums, debesis ar neskaitaamu daudzumu zvaigzjnju, kuras trauceeja skatiit kaadas lidmashiinas sarkanaas uguntinjas mirgoshana.Veel nedaudz veelaak atskaneeja vaardi:"Piedod man par to, ka es nevaru tevi aizsniegt, es censhos,bet ir gruuti." Es veel joprojaam neko neteicu, tikai tukshi skatijos uz laternaam, kuras man uz briidi radiija miraazju par Chaku... Vinjsh nokrita uz celjiem un uzlika galvu uz manaam kaajaam sakot, ka visam shodien vajadzeeja buut savaadaak,ka vinjam nevajadzeeja satikt tos cilveekus.Gaisaa virmoja vinja jau sen sastaaveejushaas skumjas - bija taada sajuuta, ka atrodos kaut kur citur, ka nekas tajaa briidii nav reaals - likaas,ka esmu visur tikai ne tur un ar to, ko man vajadzeetu buut... "Uzkaapjam uz jumta, paguljam, paveerojam zvaigznes un lecam?Tagad jau viss vienalga." Shie vaardi saaka mani uztraukt,jo es biju taa, kam tas bija jaasaka - ES, ne vinjsh. Es apseedos zemee, juutot kaa aukstaa zeme apvijas ap manu muguru un manaa galvaa jau saaka kuulenjot doma par to, ka kaut kas nav labi. Vinjsh apseedees man cieshi,cieshi liidzaas un panjeema manas nosalushaas rokas savaas - un jociigi, man uz briidi kljuva vinja zjeel.Tad vinjsh saaka man kaut ko staastiit par to, ka redz vinjsh saprotot, ka man esot garlaiciigi, bet, ka vinjam mani shovakar gribeejies mani satikt.
Tad beidzot ierunaajos es :"TEv tieshaam tik ljoti patiik sevi zjeelot?"
-Ja man patiktu sevi zjeelot, es te neseedeetu.
-Kaut kas ir noticis?
-Tev taapat vienalga.
-Jaa, bet izskataas, ka tev gan nav.
-Man nomira draugs.TAAADS cilveeks.
(AArprraats,KAADA mani paarnjeema sajuuta.Man nevajadzeeja prasiit vaardu-jo es taapat zinaaju kursh. Peekshnji man saapes iesitaas galvaa, bet nee- ja viens ir vaajsh - otram ir jaabuut stipram.Cik gruuta loma man bija atveeleeta(njemot veeraa, ka arii es zinaaju sho draugu).Mans kjermenis mieriigi seedeeja un nereagjeeja, kaut vai iekshaa viss saraavaas un praataa asaras nelika mieru.Tachu nee- es savaldijos - es neraudaaju - es nebiju domaata raudaashanai, bet gan mierinaashanai...Un es savas lomas protu nospeeleet sasodiiti labi, iipashi jau dziivee... )
Un tad es atkal ierunaajos:
-Varbuut tavam draugam taa buus labaak?
-Jaa, bet tas jau iipashi nemierina (peec shii vinja teikuma es domaaju - kaapeec tu to saki?es pati lieliski apzinos, ka nemierina)
-Nekas, tavam draugam tagad viss ir daudz skaistaak, kameer mees te seezjam un skumstam. Tagad viss ir taads kaadu vinjsh ir pelnijis.
-Visam ir jaabuut citaadaak.
-Es zinu, es zinu... (es atbildeeju)
Tagad viss apkaart izskatijaas daudz savaadaak - es vien vareeju mineet taas domas/saapes, kas bija vinja galvaa un cereet, ka taas nekad nebuus maneejaas.ES seedeeju un zinaaju, ka nevaru teikt neko, ko tobriid gribeeju, jo zinaaju, ka vinjam manas domas buus par smagu un vinjsh saluuziis...Es uzliku galvu uz vinja pleca un gribeeju, lai kaut kas tiek arii man - lai vinjam nav tik smagi, lai ir ar ko daliities.Nerealitaate jau kaadu laiku bija pagaisusi un mees seedeejaam klusumaa, tikai vinja roka turot un glaastot maneejaas taa diivaini shvirksteeja. Mees seedeejaam kaa burkaa ar vaaku, kuraa pamazaam pazuud skaabeklis un taa piesuucinaas ar skumjaam, kas jau beigaas smacee taa, ka nevar paelpot...Man bija TIK sasodiiti gruuti tur seedeet un teelot, ka viss ko vinjsh man ir pateicis ir tikai pashsaprotama lieta...(normaali-cilveekiem ir taads nikjis - vinji meedz nomirt)
Jaa, es aizgaaju maajaas teelojot to pashu neiejuutiigo maitu, kurai redz liekas, ka vinja draugam TUR ir labaak...Un, manupraat, vinjsh taa sajutaas labaak - no tiem maniem paredzamajiem, tukshajiem tekstiem, kas skaneeja kaa peec slikta scenaarija, tikai taapeec, ka taa jaabuut...Un es zinu, ka shonakt es, taapat kaa vinjsh neguleeshu, jo viegli ir pateikt, ka mirusham buut ir daudz labaak, ka tavs draugs nebuutu prieciigs, ka tu skumsti, ka galu galaa suuda dziive ir baigais meesls un varbuut labaak taa... ES ar praatu zinu, jaa - es zinu, ka vinjam taa ir labaak - tur augshaa, beidzot laimiigam, bez saapeem, bez probleemaam, bez skumjaam, bez nekaa, tikai ar tik sen gaidiito pilniibas un laimes sajuutu,nevis kaa mums te lejaa, kuljoties pa nolaadeeto dziivi...Tikai kaapeec es tagad seezju, triicu un gandriiz smoku no asaraam, ja jau patiesiibaa viss ir tik nolaapiiti skaisti...