Karstums
Karstums, kāds karstums.
Es jūtu kā mušu sakarsušās pēdiņas līp manās sviedru lāsēs.
Es varētu sakustēties, lai tās iztramdītu, bet tad kļūs vēl karstāk.
Mans ķermenis saskarsies ar smiltīm
Un berze varbūt pacels nulle komats nulle, nulle un kaut kas grādus augstāk manas miesas temperatūru...
Man ir bail atvērt acis - ja tajās iespīdēs saule,
Mana ķemeņa vidēja temperatūra paaugstināsies vēl
Par nulle komats nulle un kaut kas.
Es nesaprotu, kur es atrodos un, man škiet, nemaz negribu saprast,
Jo atklāsmes satraukums padarītu mani karstāku.
Asinis sāktu riņķot straujāk, un sirds pusktēt ātrāk
Un tas ātrāk dzītu karstumu caur maniem locekļiem.
Es guļu nekustīgi, es cenšos ne par ko nedomāt,
Lai kādas nevilšus uzjundītas sajūtas neuzviļņotu jaunu svelmi.
Kāds karstums, karstums...