|
Decembris 7., 2016
11:22 - par ko Tu gribēji kļūt bērnībā? Bērnībā sapņoju par to, kā ceļošu pa pasauli un pētīšu dzīvniekus. Es kāri lasīju Džeraldu Darelu un plānoju sekot viņa pēdās - doties jaunu sugu atklājumos, nemitīgos piedzīvojumos un vadīt dzīvi, zvēru bara ieskauta. Es lasīju par dzīvniekiem, tos vēroju un kā pirmo soli ar draudzeni plānojām atklāt nelielu laboratoriju pagraba telpā, kura kādreiz tika izmantota fotogrāfiju attīstīšanai, bet līdz ar modernāku laiku ienākšanu bija zaudējusi savu funkciju. Mēs ķērām dažādus kukaiņus, vardes, peles (kuras arī tirgojām) un stiepām mājās pusslimus putnus (kuri visi nomira, izņemot vienu, kurš aizbēga). Visu brīvo laiku mēs pavadījām staļļos, uz kurieni ar riteņiem braucām ik rītu septiņos un vispār bijām mazliet apsēstas ar visādām dzīvām radībām. Vēlāk es sāku domāt mazliet loģiskāk un secināju, ka (iespējams) jaunu sugu atklāšana varbūt tomēr nebūs mans ceļš, ņemot vērā to, ka lielākā daļa dzīvo radību jau būs atrasta un iegrāmatota. Droši vien kādu filmu iespaidā es sāku sapņot par vaļiem un delfīniem, plānojot studēt okeonoloģiju un redzot sevi uz kuģa saulrietā, kamēr apkārt lēkā delfīnu bari. Grasījos doties studēt uz Franciju, bet mans sapnis nomira līdz ar jaunu mācību priekšmetu ienākšanu stundu sarakstā, kas atnesa līdz manai apziņai vādu "ķīmija" un secinājumu, ka jebkas, kas prasa ķīmijas zināšanas, noteikti nebūs man. Tā bija septītā klase? Jā, tad es pārstāju sapņot par savu zooloģes un atklājējas karjeru. Vēlāk, rīkojot skolā pasākumus, uzvedot īsus skečus, runājot smalkas runas un dzeju, es domāju, ka varētu būt aktrise. Man tas labi padevās un viena no skolotājām man vēl vienpadsmitajā vai divpadsmitajā klasē teica, ka ar mani nerunāšot, ja es neiestāšoties aktieros. Bet laikam jau tā aktieru padarīšana man nešķita TIK ļoti svarīga, lai riskētu ar to, ka var nākties visu mūžu teātra izrāžu fonā tēlot koku (ja nu tomēr no manis prīma nesanāk) un tam vēl veltīt visus vakarus un nedēļas nogales sezonā. Tā nu es nekļuvu ne par ko prātīgu, kas slēptos zem apzīmējuma "profesija". Vismaz man ir tāda sajūta.
|
Comments:
Nu, Tev arī nav normālas profesijas. :D
es zinu, ka man nav. bet manā skatījumā Tev gan ir.
profesija, kurā cilvēki neko prātīgu nedara. :D
nu, man vispār nav profesijas. "Mākslas". :D bet - par ko girbēju kļūt, kad izaugšu - neatceros. vispār. atceros visu, ko Tu par sevi aprakstīji, bet neatceros par sevi.
Tu sēdināji rindās visus iespējamos zvērus un lelles un mācīji viņiem visu ko.
učene. :D tas man bija asinīs.
jā. es kaut kā no šitā gēna esmu izsprukusi nezināmā veidā.
bet es nezinu gan, vai no manis sanāktu laba skolotāja. manas nervu stīgas ir pārlieku īsas. :D
kaut kad pirmajās klasēs, atbildot uz šo jautājumu, biju rakstījusi: es gribu kļūt par dzīvnieku. (Punkts nostrīpots) ārstu. Pēc tam ilgus gadus par biologu. Pmatskolā interesējos par pūcēm, vidusskolā - par zirnekļiem, mācījos bioloģijas novirziena klasē. Un tad iestājos un nepabeidzu trīs augstskolas, katru "pa savu tēmu", nevienu saistībā ar bioloģiju. Un tā nu es profesijas ziņā nekļuvu par neko prātīgu. Precīzāk - par neko. Par dzīvnieku, kā jau iesākumā bija plānots, haha.
Toties Tev tagad ir kupla saime un visādi zvēri bonusā. :)
ak dies', cik burvīgi! par dzīvnieku!
| From: | eos |
Date: | 7. Decembris 2016 - 13:21 |
---|
| | | (Link) |
|
Par Nobela pŗēmijas laureātu.
| From: | eos |
Date: | 7. Decembris 2016 - 13:24 |
---|
| | | (Link) |
|
5 gadu vecumā. Man vectēvs bija matemātikas skolotājs, es ietekmējos.
Lūk, tās ir ambīcijas! Lieliski! :)
vienīgā mana atmiņa ir par vidusskolas plāniem, kurus ietekmēja politoloģijas iekļaušana stundu sarakstā - kļūt par LV vēstnieci ANO un dzīvot Ņujorkā, kā alternatīva derēja arī kļūšana par LV prezidenti.
es esmu ceļā uz to, vēl vairāk kā puse dzīves priekšā, lai to sasniegtu
Nu, ja. Tu tak pat vēl neesi prezidenta vecumā!
Pirmajās klasēs sapņoju kļūt par dziedātāju. Nez, vēl arvien patīk šī doma. Dziedu bērniem, priecājoties par balss dotībām (universālā).:) |
|