acis plaši aizvērtas - Komentāri

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Decembris 7., 2016


[info]amanita11:22 - par ko Tu gribēji kļūt bērnībā?
Bērnībā sapņoju par to, kā ceļošu pa pasauli un pētīšu dzīvniekus. Es kāri lasīju Džeraldu Darelu un plānoju sekot viņa pēdās - doties jaunu sugu atklājumos, nemitīgos piedzīvojumos un vadīt dzīvi, zvēru bara ieskauta. Es lasīju par dzīvniekiem, tos vēroju un kā pirmo soli ar draudzeni plānojām atklāt nelielu laboratoriju pagraba telpā, kura kādreiz tika izmantota fotogrāfiju attīstīšanai, bet līdz ar modernāku laiku ienākšanu bija zaudējusi savu funkciju. Mēs ķērām dažādus kukaiņus, vardes, peles (kuras arī tirgojām) un stiepām mājās pusslimus putnus (kuri visi nomira, izņemot vienu, kurš aizbēga). Visu brīvo laiku mēs pavadījām staļļos, uz kurieni ar riteņiem braucām ik rītu septiņos un vispār bijām mazliet apsēstas ar visādām dzīvām radībām.
Vēlāk es sāku domāt mazliet loģiskāk un secināju, ka (iespējams) jaunu sugu atklāšana varbūt tomēr nebūs mans ceļš, ņemot vērā to, ka lielākā daļa dzīvo radību jau būs atrasta un iegrāmatota. Droši vien kādu filmu iespaidā es sāku sapņot par vaļiem un delfīniem, plānojot studēt okeonoloģiju un redzot sevi uz kuģa saulrietā, kamēr apkārt lēkā delfīnu bari. Grasījos doties studēt uz Franciju, bet mans sapnis nomira līdz ar jaunu mācību priekšmetu ienākšanu stundu sarakstā, kas atnesa līdz manai apziņai vādu "ķīmija" un secinājumu, ka jebkas, kas prasa ķīmijas zināšanas, noteikti nebūs man. Tā bija septītā klase? Jā, tad es pārstāju sapņot par savu zooloģes un atklājējas karjeru.
Vēlāk, rīkojot skolā pasākumus, uzvedot īsus skečus, runājot smalkas runas un dzeju, es domāju, ka varētu būt aktrise. Man tas labi padevās un viena no skolotājām man vēl vienpadsmitajā vai divpadsmitajā klasē teica, ka ar mani nerunāšot, ja es neiestāšoties aktieros. Bet laikam jau tā aktieru padarīšana man nešķita TIK ļoti svarīga, lai riskētu ar to, ka var nākties visu mūžu teātra izrāžu fonā tēlot koku (ja nu tomēr no manis prīma nesanāk) un tam vēl veltīt visus vakarus un nedēļas nogales sezonā.
Tā nu es nekļuvu ne par ko prātīgu, kas slēptos zem apzīmējuma "profesija". Vismaz man ir tāda sajūta.

Read Comments

Reply


No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

> Go to Top
Sviesta Ciba