|
Janvāris 28., 2013
14:39 Laiks skrien.
Ik vakaru Krišjānis man ierāpjas klēpī un stāsta, ka es viņam esot pati mīļākā visā pasaulē. Atbildu, ka es arī viņu ļoti, ļoti mīlu. „Jā, bet es esmu tavs dēliņš un mīlu tevi vairāk.”
Kā gribas tādus mirkļus noķert aiz astes, salikt skaistās burciņās, apsiet ar lentu un noglabāt. Lai vēlāk, kad viņam jau būs spurainais vecums, kurā vecāki par dzīvi un pusaudžu problēmām saprot tieši neko un tāpēc nav nekam derīgi, es varētu izvilkt tādas burciņas no plaukta un saelpoties šo mirkļu smaržu.
|
Comments:
Vai ne? Es arī jau ik pa brīdim ar šausmām par šito iedomājos. :/
tāpēc jāmīļo tie puikas, kamēr vēl ļaujas. :)
- "Tu esi mana Līna, un es Tevi mīlu!" - "Es Tevi arī dikti mīlu." - "Nē, es Tevi mīlu vairāk" - "kā Tu zini? es Tevi mīlu vēl vairāk." - "Bet es Tevi mīlu visvairāk!"
es arī par šo domāju, kad bērns iekāpj klēpī un tik bučo un bučo mani - nāks vecums, ka mamma būs tikai traucēklis un uz nerva kāpēja.
viss tai zemapziņā ierakstās :) |
|
|
Sviesta Ciba |