|
Augusts 22., 2011
23:37 sāku rakstīt par to, kā man iet, bet sapsatu, ka neviens jau laikam negrib zināt par to, cik viss ir forši, cik man smaidīgs bērns un mīļš vīrs, cik smuks suns un cik mājās ir labi.
|
Comments:
grib zināt! Un, ja Tu vēl piemetini par savu superīgo māsu, vispār ideāli. :D
es gribu. Jo man tagad ir tieši tā un man gribās pierādījumu, ka laiks to visu neiznīcina un ka ir iespējams to visu saglabāt- ij mīlestību, ij attiecības, ij smaidus
cik ilgi, nemāku teikt, bet 10 gadus noteikti var. vismaz mums pagaidām tas ir izdevies :)
Nu, dabiski, ka neinteresē, mēs jau te visi nelaimīgi, nožēlojami un nekā, izņemot drausmīgu skaudību, jau mums dzīvē vispār nav!
| From: | elina |
Date: | 23. Augusts 2011 - 07:46 |
---|
| | | (Link) |
|
raksti, raksti :)
sagaidīšu iedvesmu un uzrakstīšu :)
un kā vēl interesē! taisnība, ka reti ko piebilstu, bet manuprāt laime ir pašpietiekama un komentārus neprasa /un tai pat laikā reizēm skumstu, ka reti kad kāds uz maniem pašpietiekamajiem ierakstiem reaģē.. ;)/
vai ne? brīžiem ir sajūta, ka neviens jau tāpat nelasa. :)
bet vai tad.. nu pēc galvenās idejas.. šī nav dienasgrāmata sev? nu tu ierakstīsi, neviens nenokomentēs, bet pec gadiem trīs Tu atvērsi, izlasīsi un smaidīsi, jo atcerēsies, kā tas bija! :)
man tada sajuta ir konstanti ne briziem :D kad ielieku ko dusmigu, tad saprotu, ka lasa jau gan :))
bitīt matos, grib! tas ir tā kā pateikt - man te, redz, ir aizķērusies, bet kūku jau laikam neviens negribēs... :D
var jau rakstīt sev, ne citiem.
grib! un kā vēl. man tik ļoti patīk tavi ieraksti! |
|
|
Sviesta Ciba |