protams, bet man liekas, ka tavas un tava beerna domas atshkjirsies par to, kas ir "galeejs"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un jūsu diskusija lieliski parāda- cik ātri skrien laiks. Un cik ātri dāmas un kuņģi kļūst imūni pret visu jauno un ieslīgst manā laikā tā nedarīja sarunās. Es k-kā joprojām pārstāvu savas māmiņas viedokli, ka izākstīties vajag mazpadsmit gadu vecumā, jo zaļa grebene un melnzilzaļa seja tad vēl ir okey smieklīgi un nelieli konflikti ar skolotājiem, kamēr 30gadu vecumā - tā ir traģēdija. Un mani novērojumi liecina, ka tām pusaudžu galējībām un alternatīvajiem vēlāk izveidojas khm- saprātīgāka gaume. Galu galā arī es 6 klasē krāsojos kā ķēms, ar trīskāršo lūpu spīdumu, lūpu kontūru un spīguļiem visur, tomēr pēdējos gadus 5 vairāk par skropstu tušu nelietoju, tas pats ar apģērbu - no gotu meitenēm ar laiku izveidojas skaistas, elegantas, intelektuāles, mazās supercukuru cacas sastopas ar mērenību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, Tu nesaprati. Man vienalga, ja krāso zaļus matus - ataugs. Vienalga, ja nokarinās ar ķēdēm - tās var noņemt. Arī melnas drēbes var novilkt.
Bet, lūk, eksperimentus, kas izmaina kaut ko Tavā ķermenī ilgtermiņā, es uzskatu, ka var veikt tikai no kādiem gadiem 20. Un viena no tām lietām ir solārijs bērniem. Paskaties uz tām vidusskolniecēm, kam āda jau kā trīsdesmitgadniecēm.
Vai, piemēram, 19.gadīgs puisis, kas visu sevi notetovē no galvas līdz kājām. Jēziņ! Viņš taču vēl nezina, kas un kāds patiesībā viņš būs. Vai Tu sev gribētu pārtetovētu veselības ministru, piemēram? Jebšu vērot Romeo uz skatuves mirstam, kam viss vienos pūķos?
Un stulbums, diemžēl, arī nav pārējoša parādība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt puisim nemaz negribas būt tik redzamai personai un viņš vēlas visu mūžu būs kantora žurka-datorists, bet laimīgi aptetovējies jo tāda ir viņa būtība...
kapēc gan 19 gados to nevarētu jau saprast, ne visi cilvēki vēlu briest:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visi Tavi vidusskolas biedri ir tieši tādi paši, kā skolā?
tajā vecumā jau visi ar putām uz lūpām pauž, ka viņi ir pieauguši un skaidri zina, kas un kā būs, par ko kļūs utt. mēs visi tādi bijām. man savos 18 arī likās, ka esmu ārkātīgi gudra, pieredzējusi un visādi citādi nobriedusi personība.
es, piemēram, tikai par tiešām dažiem cilvēkiem varu pateikt, ka viņš tagad ir tas, par ko gribēja kļūt, beidzot skolu.
ar to visu es tikai gribēju pateikt, ka 15 līdz ... gadi (dažiem šie meklējumi nebeidzas nekad) ir tas vecums, kad personība tikai principā veidojas un cilvēks sāk saprast, kas tā tāda dzīve un ko ar viņu varētu darīt. un nedomāju, ka ir prātīgi uzspiest sev milzīgu paliekošu zīmogu.
un tie tetovējumi bija tikai pastarpināti. šoreiz mani vairāk uztrauca mazas, apceptas meitenītes, kuras savos 13-14 izskatās uz gadiem 20. un tālāk jau tas vecums aug matemātiskā progresijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labi, paliksim pie apcepšanās tēmas, kas minēta postā....to es neatbalstu arī 30gados...vienmēr taču var atrast netā "smukas" bildītes, ko parādīt tādai mazai topošai nēģerietei:P...ja smadzenes vietā, tad arī nebūs problēmu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet nu, lūk, ar smadzenēm mūsdienu jaunatne draudzējas arvien retāk.
kādi tik stāstiņi naatnāk kopā ar mammu uz mūsu mājām. pfff.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tapēc es ceru, ka no manis tas bērns paņems tieši labāko (pēc manām domām) - veselīgo saprātu:)

(Reply to this) (Parent)

kopš arvien tuvāk nāk datums, kad pasaule kļūs par vienu sievieti bagātāka, mani arvien vairāk pārņem doma, ka tikai viņa būtu apmierināta ar sevi un savu dzīvi....viss...pārējais pofig!:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

parunāsim tad, kad viņa savos 12 pieprasīs tetovējumu vai 3 pīrsingus lūpā. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

esmu tetovēta&pīrsingota topošā mamma, tapēc domāju, ka ar to problēmu nebūs
ja tas cilvēks mani 100% pārliecinās, ka tieši to vēlas, lai uz priekšu:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja vien Tu nemēdies vai neizģērbies, Tavi tetovējumi un pīrsingi nav redzami. es runāju par galējām izpausmēm. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet ne jau visi ir galēji...galējība man šķiet ir izaicinājums, ko cilvēks met apkārtējiem....lūk neļāvi man mazu tatoo uz gurna, tad nu es lielu uz rokas uzlikšu
nepiepildītās vēlmes ar laiku tikai aug lielumā un ja piemet vēl dusmas par to, ka sākumā neļauj kaut ko darīt, tad rezultāts var būt baiss

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā var būt un var arī nebūt. :) reizēm cilvēks vienkārši izaug un ir gana pateicīgs par to, ka viņam neļāva spert visādus radikālus soļus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet reizēm viņš izaug un ienīst tevi līdz kapa malai....
tā ir kā laimes spēle:/

(Reply to this) (Parent)

jā, es pateicīga esmu māmiņa ka man nav rētaina seja, mēs uz kompormisu izga'jām, ši man atļāva pārsadurstīt ausis cik ienāk prātā tikai seju un vēderu nedrīkstēju aiztikt, uz neļaušanas iemesli bija gana paŗliecinoši - tev jūtīga āda tev avr iekaist. un tad tāadas rētas paliek tāadas rētas, un tā nu tīnu gados staigāju ar četriem caurumiem un pilnām ausīm riņķiem ar zēngalviņu..

(Reply to this) (Parent)